DIVATĀ

 

Vieta. Mīlestības sala "No Daugavas straumes sanestajām smiltīm izveidojusies tikai 19.gadsimtā, ar Loču kanālu nošķirta no visas pārējās pasaules, pieejama galvenokārt tikai putniem, slīkšņaina un neapdzīvota, Mīlestības saliņa ir varbūt pats noslēpumainākais un vientulīgākais Rīgas nostūris. Nevienam izņemot pašus braucējus nav zināms, ko te meklē tās jahtas un laivas, kas šad un tad piestāj pie niedrēm noaugušā, spurainā krasta un tāpat nav īsti zināms, ko dara cilvēki izkāpuši malā. Skaidrs ir viens, ka neko citu kā vien pilnīgu nošķirtību no pasaules un vientulību sala nevar piedāvāt un skaidrs ir tas, ka pilsētā, kurā savas attiecības un darīšana plecu pie pleca kārto teju miljons cilvēku, tā ir gluži eksotiskas vērtība. Mīlestības saliņa ir iekļauta Piejūras dabas parkā. Galvenokārt tur ligzdojošo putnu dēļ tā ir pasludināta par dabas liegumu, taču, gluži tāpat kā daudzās citās Latvijas vietās, ligzdotāju nākotni uz saliņas apdraud tiem piemērotu biotopu aizaugšana. Mīlestības saliņai ir romantiska vēsture. Drīz pēc tās rašanās "ne no kā" straumes vidū, netālu esošā Daugavgrīvas cietokšņa zaldāti sarakuši tur zemnīcas, kurās aicināja uz satikšanos Bolderājas zvejnieku meitas. Ļaunas mēles melš, ka liela daļa no Bolderājas senākajiem iedzīvotājiem savas saknes var meklēt Mīlestības saliņas dzīlēs." /Mārtiņš Galenieks/

 

Projekta vizuālā risinājuma apraksts: Uz Mīlestības saliņas (iepretim tiltam pār Buļļupi) novietota apmēram 12 m x 6 m liela ekrāna (piestiprināts konstrukcijai, kādas parasti tiek uzstādītas upju gaismas signāla norādēm, lai brīdinātu par sēkļiem un citiem bīstamiem šķēršļiem) no saules rieta līdz lēktam tiek projicētas Bolderājas un Daugavgrīvas mīlētāju fotogrāfijas. Aplūkojamas no tilta un abām (Bolderājas un Daugavgrīvas) krastmalām.
Atklājot pasākumu – uz ūdens starp tiltu un salu - laivas ar mūziķiem (pūšamie instrumenti). Ideja
Daudzu mīlētāju sapnis ir pabūt divatā uz neapdzīvotas salas var tikt īstenots Balto nakšu laikā augusta beigās, kad ūdens vēl ir vilinoši silts, bet tumsa piezogas arvien agrāk. Nojausmu par to, kas mēdz notikt vai varētu notikt uz šīs Rīgas salas, lai slēpj tumsa. Bolderājas grupa projektā Divatā piedāvā izgaismot mīlētājus vien tiktāl, cik viņi paši to vēlas, apliecinot savu bijušo, sen zudušo vai vēl tikai plaukstošo mīlestību, esot kopā fotogrāfijā uz Mīlestības salas Rīgā.
Trīsstūrveida sala Rīgā atrodas starp Loču kanālu, Buļļupi un Daugavu, ikdienā ikvienam ir ieraugāma gan no Bolderājas, gan Daugavgrīvas puses, taču sasniedzama tikai retajam. Tam ir vajadzīgs iemesls, laiks, kāds peldlīdzeklis vai dzīvību apdraudoša vēlēšanās tur nokļūt saviem spēkiem - peldus. Viss sāksies ar piedāvājumu bolderājiešiem piedalīties projektā un atnest fotogrāfiju kopēšanai vai atsūtīt to pa e-pastu. Tādējādi ikviens, kas būs gatavs piedalīties, zinās, ka noteiktā dienā un laikā viņi uz Mīlestības salas būs tikai divi. Ikviens, kas būs saņēmis ziņu, ka Balto nakšu laikā ir šāda iespēja – redzēt visus Bolderājas mīlētājus uz Mīlestības salas, pat ja pašam pietrūks drosmes tajā iesaistīties, varēs vienkārši vērot. Paralēli atnestajām vai atsūtītajām fotogrāfijām, Bolderājas grupa patur sava tiesības izmantot mūsu seno fotogrāfiju kolekciju, kuras pāru fotogrāfijas vēl nav bijušas eksponētas. Tādējādi skatīt varēs ne tikai šodienas mīlētājus, bet arī mīlētājus pirms 40 un pat 100 gadiem. Saikne ar mobilitāti.
Fiksēta tēla – fotogrāfijas uzlūkošana, mainot kontekstu un uzlūkošanas veidu, varētu uzjundīt emocijas, padarīt kustīgu vai mainīgu robežu starp realitāti (reāli līdzcilvēki, paziņas, seni draugi, ģimenes albūmos redzētas sejas, aplūkojama un kartē atrodama īsta sala) un iespējamību (atrasties un vienlaikus neatrasties uz salas, vienuviet, nojaucot laika robežas, nozīmīgas padarot fotogrāfijā fiksētas, bet nepaturamās jūtas, neatkarīgi no labām vai sliktām beigām, mīlētāju sociālajām, mantiskajām vai citāda veida saistībām, nešķirojot vecumu un dzimumu u.tml.) Tehniskais apraksts
Ekrāns – un videoprojekcija –saskaņošanas uin precizēanas procesā
Saskaņojums ar īpašniekiem – Rīgas brīvostu un Piejūras dabas parka pārvaldītajiem – dabas aizsardzības pārvaldi. Tā kā projekts tiek īstenots jau pēc putnu ligzdošanas laika –augusta beigās, problēmām nevajadzētu būt.
Projicēšanas problēmas – uz salas nav elektrības, tātad nepieciešams pietiekamas jaudas akumulators projektoram vai kabelis no vienas vai otras upes krasta, lai nodrošinātu projicēšanas iespēju.
Fotogrāfijas apstrādās un eksponēšanas ritmu un koncepciju veidos Ineta Sipunova
Ideja un tehniskais risinājums – Bolderājas grupa PROJEKTA DARBA GRUPA

 

• Sandra Jakušonoka – projekta vadītāja
• Vladimirs Jakušonoks - tehniskie risinājumi un ideja, Bolderājas grupas arhīva glabātājs
• Ineta Sipunova –māksliniece, atbildīga par video tehnisko nodrošinājumu un eksponēšanu