1996.gadā Bolderājas grupa ar “Ekomuzeja” devīzi īstenoja projektu “Putni”, kurā vide Daugavgrīvas dabas liegumā kļuva par interpretācijas avotu māksliniekiem un vietējiem iedzīvotājiem. Projekta mērķis – apzināt, saglabāt un interpretēt, mainot sabiedrības attieksmi pret vietējām dabas un kultūrvēsturiskajām vērtībām kļuva par ilgtermiņa projekta “Ekomuzejs” mērķi nākamos 12 gadus. Interpretējot izzināts tika Daugavgrīvas dabas liegums (“Putni”,1996), vēsturiskā koka apbūve projektā “Māja Bolderājā” (1997), Daugavgrīvas cietoksnis (“Balasts”, 1999), Tējas namiņš Hertviga parkā, Komētforts (“Post Scriptum”, 2000), sūkņu stacija (“Mural Global”, 2001), Bolderājas tirgus, Somu kvartāls, Krievu sala u.c.

 

Ne vairs dzīvi izgaršojoša, bet uz izdzīvošanas un izmisuma balansējoša ir mūsu pēdējo gadu darbība. Kopš izstāde kļuva par pamatojumu piešķirt aizsargājama pieminekļa statusu Komētfortam abus Daugavas grīvai (“Fakts” izstāžu zāles “Arsenāls” radošajā darbnīcā, 2003), sociāli aktīva māksla ir iedarbīgākais veids, kā apzināt – saglabāt – interpretēt. Spēka demonstrēšanu pret tiem, kas nespēj sevi aizstāvēt piekrastē un salās lejpus Vanša tiltam, tiek saukta par ostas attīstību. „Ekomuzeja” projekti ir mūsu atbilde varas politiski-ekonomiskajam spiedienam, kas vērsts uz dabas un kultūras mantojuma iznīcināšanu abpus Daugavas grīvai,  veids, kā īstenot Ekomuzeja mērķus šajā situācijā. Tādēļ bijis „Piemineklis Rīgas līcim” (Rīgas domes bijušajās telpās Valdemāra ielā 3, 2004), „Lobē lielo ķīri Krievu salā” (2007). Arī pieteikumu Satversmes tiesā, apstrīdot Rīgas attīstības plānu (starp citu, mēs uzvarējām!), uzskatām par mākslas projektu, jo tas pilnībā atbilst „Ekomuzeja” mērķiem.

 

Projektus var klasificēt arī no iesaistītās publikas daudzuma. Minimālās robežas šajā gradācijā iezīmē “Zīmējumi ūdenī” (A.Zariņas un M.Subača zīmējumi āliņģī un ūdenslīdēju zīmējumi no ūdens otras puses Bolderājas karjera ezerā 2002) un “Kanna” (mēģinājums izbaudīt situāciju, kad vispārzināma patiesība tiek apstrīdēta - divreiz iekāpt vienā upē, apsteidzot ūdens tecējuma laiku, 1997. Daugavpils un Daugavgrīva). Šajos projektos auditorijas nebija vispār, tikai foto un videofiksēšana. Tam paralēli - speciāli žurnālam “Avanport” īstenotie projekti  - Kirila Panteļejeva “Degošās ziņas” un “Krasta līnija”, Jevgēņija Šitova “Līdzsvars”, Oļesija Titarenko “Muzeja diena”, kā arī neīstenotie, taču skicētie vai ideju līmenī dzīvojošie  O.Tillberga, T.Krivenkovas, A.Seržanta, J.Šitova projekti, kuru īstenošana ir tikai laika un fiksēšanas jautājums.

 

Bolderājas grupas ”Ekomuzeja” projektos piedalījušies gan Bolderājā dzīvojuši vai strādājoši mākslinieki:  Normunds Lācis, Helga.Jaksone, Vita Valdmane, Indulis Jūgs, gan mākslinieki, kam tobrīd šķitis interesanti īstenot projektu Bolderājā: Kirils Panteļejevs, Vilnis Putrāms, Aija Zariņa, Māris Subačs, Oļegs Tillbergs, Armīns Ozoliņš, Juris Putrāms, Iveta Laure, Tatjana Krivenkova, Baiba Sprance, Ineta Sipunova, Ilva Kļaviņa, Jevgeņijs Šitovs uc. 

 

„Ekomuzeja” projektos tiek izmantots pastāvīgi papildināmais krājums - Bolderājas grupas arhīvs.