Rīgā ir salas

 

LVAF atbalstītā projekta „Rīgā ir salas“ darbība attiecas uz norobežotu teritoriju - salas un piekraste no Akmens tilta līdz Daugavas grīvai, formāli tā sakrīt ar Rīgas brīvostas robežām, kam pievienotas ostas ietekmes skartās piekrastes no Daugavgrīvai līdz Ķīpsalai. Dažbrīd mēs šīm robežas nepamanām, jo kā citādi atbildētu uz jautājumu – vai Rīgā ir salas?! 

Meklējot vidusceļu starp sociāli ekonomisko attīstību un vides kvalitāti, esam sapratuši, ka ar jēdzieniem „degradēta teritorija“, „attīstība“ un „vides sakārtošana“ tiek manipulēts. Ja kaut kas jāupurē vispārēja sabiedriskā labuma vārdā, tad ir vērts kaut ko tuvāk uzzināt par upuri. Mūsuprāt, par Rīgas salas un piekraste kļūst par šādu neapzināti zaudētu vērtību, par upuri, kas,  iespējams, ir daudz vērtīgāks par to, kas nāks vietā.

Pamatojums izmaiņām Rīgas salās un piekrastē ir Rīgas attīstības plāns, kas ir spēkā ir no 2006. līdz 2018. gadam. Taču nekas vēl nav nokavēts, ikviena rīdzinieka atbildība par plānošanas rezultātu nav atcelta, jo Plāns nemitīgi tiek grozīts, arī šobrīd! Par to vairāk sadaļā Koalīcija/Rīgas attīstības plāns.

Daugava vairāk kārt pārvietojusies no vienas ielejas krasta uz otru, sazarojoties izveidojušās vairākas salas, kas bieži applūdušas. Pēc Daugavas salu regulējošo dambju un tiltu izbūves pēdējo 200 –300 gadu laikā savā starpā un ar krasta palienēm saplūdušas un zudušas daudzas Rīgas salas, taču šis tas vēl mums ir palicis! Par to vairāk sadaļā Rīgā ir salas
Lielākās salas ir apdzīvotas, to virsma pacelta, uzskalojot smiltis. Kopš 17. gs. Daugavas gultne Rīgas robežās kļuvusi par 40% šaurāka un vidēji par 80 – 90% dziļāka, toties sauszemes platība Daugavas ielejā Rīgā palielinājusies par vairākiem km2. Ja ūdeņi nebūtu vajadzīgi kuģošanai, Daugava, tāpat kā Rīdzene būtu iedzīta caurulēs un aprakta.

P.S. Man stāstīja, ka vēl pagājušā gadsimta beigās, atrokot Vecrīgā Rīdzenes gultni, arheologi tajā esot izpeldējušies. Vasaras pelde upē, kuras nav jau gandrīz 300 gadu!