KRIEVU SALA. PROCESA CENA.
Vai bija iespējama laikmetīgā māksla Andrejsalā un dzīvi lielie ķīri Krievu salā?
Vai jaunradīta dzīvestelpa un laikmetīgās mākslas muzejs Andrejsalā varēja būt arguments mangaļsaliešu un kundziņsaliešu dzīvestelpas iznīcināšanai, Bolderājas iedzīvotāju dzīves kvalitātes pasliktināšaun vai salu iedzīvotāju vēsturiskās kopienas Rīgai ir vērtība?
Vai Andrejsala ir nekurienē, un “lokalizēta” andrejsalieša apziņa tālāk par krasta līniju vietas izzināšanā netiek? Kāds mākslas procesam ar to sakars?
Pilsētas attīstības plāns 2006. –2018. gadam paredz: “svarīga loma ir esošo termināļu Andrejostā pārvietošanai uz Daugavas grīvu, ostā līdz šim saimnieciski izmantoto teritoriju (Spilves pļavas, daļa Kundziņsalas, Mangaļsalas un Daugavgrīvas) apgūšanai.”
Apmaiņai paredzētajās teritorijās ir Komētforts abpus Daugavas grīvai – Mangaļsalā un Daugavgrīvā, kas pārklājas un dažviet robežojas ar Piejūras dabas parku, Spilves pļavas ar griezēm un jumstiņu gladiolām, Kundziņsalas dzīvojamais rajons ar dumpīgiem un kopību apzinošiem iedzīvotājiem un Krievu sala ar aizsargājamiem putniem bez aizsargājamas teritorijas.
Krievu salas galā, lagūnās jeb mazos ezeriņos 2006 – 2007. gada pavasarī ligzdoja 1500 pāru lielo ķīru, tas ir 75 reizes vairāk kā nepieciešams, lai tiktu veidots mikroliegums. Lielo ķīru ligzdošanas vieta tika iznomāta Andrejsalas termināliem Strek un Rīgas Centrālai Termināls ogļu pārkraušanai, kas pēc pilsētas attīstības plāna no Andrejsalas pārceļami uz Krievu salu, kādus 300 metrus no daudzstāvu dzīvojamo māju rajona Bolderājā. Bez lielā ķīra Krievu salā tika konstatētas vēl 14 putnu sugas, tai skaitā 5 īpaši aizsargājamas.
Krievu salas ķīru ligzdas osta uzsāka apbērt 2006. gadā un pabeidza 2008. gada ziemā. Tas notika pamatojoties uz argumentu, ka pilsēta pretī saņems Andrejsalu un Eksportostu. Krievu salas uzskalošanas jeb apbēršanas process tika veikts arī ligzdošanas laikā. Tagad virs ligzdām ir 3 m smilšu kārta, taču joprojām pavasaros ķīri mēģina atrast savas ligzdas.
Mākslinieku, mākslas zinātnieku, kultūras norišu kritiķu un plašsaziņas līdzekļu vienprātīgais atbalsts jebkādām radošām aktivitātēm Andrejsalā neuzrādīja sociāli kritisku diskursu, kādu gribētos sagaidīt, uzlūkojot ar pilsētas attīstību saistītos procesus. Andrejsalas mākslinieki savās daudzajās aktivitātēs, kurās tika runāts par pilsētas attīstību, vides aizsardzību un arī putniem, nevēlējās saskatīt sakarības, kas pilsētas attīstības kontekstā saista Andrejsalu ar Krievu salu un citām apdzīvotām vietām Daugavas lejtecē.
Lielo ķīru ligzdošanas vietu Krievu salā apsekošanas rezultāti 2007. un 2008. gadā