Nemateriālais kultūras mantojums
Uzskatām, ka Daugavas un Lielupes piekrastes iedzīvotāju vēsturiskās kopienas Mangaļsalā, Bolderājā, Buļļu salā un Kundziņsalā, to dzīvesveids un kultūrtelpa (zināšanas un prasmes, kas tiek nodotas no paaudzes paaudzē, nemitīgi radītas no jauna atkarībā no apkārtējās vides, mijiedarbībā ar dabu un savu vēsturi, veidojot kopienu identitātes un pēctecības izjūtu, arī ar tiem saistītie priekšmeti) ir uzskatāmi par nemateriālās kultūras mantojuma daļu un aizsargājami. Piekrastes kultūra Rīgas pilsētas teritorijā ir atšķirīga no piekrastes kultūras senajos zvejnieku ciemos un mazpilsētās, jo ietver sevī to savdabību, ko vienlaikus sniedz galvaspilsētas tuvums un salinieku dzīves nošķirtība. Šo kopienu dzīves telpa aptver ne vien senos un līdz mūsdienām saglabājušos zvejnieku amatus un zvejas rīkus, bet arī dzimtas, kurās bijuši kapteiņi, loči, stūrmaņi, tuvāku un tālāku zemju apceļotāji, burātāji, joprojām saglabājušās ēkas, kurām vietējie iedzīvotāji atceras pat uzcelšanas kārtas numuru (māju saimnieki lepojas ar trešo un trīspadsmito māju Bolderājā, ir saglabājusies senā loču jeb muitas māja ar piestātni mājas priekšā, ir bruģēts piestātnes dambis Voleros, kā arī - vairāk vai mazāk autentiski saglabājusies vēsturiska apbūve un ielu tīklojums Bolderājā, Voleros, Podragā, Vējzaķusalā, Mangaļsalā, Kundziņsalā.) Kā piekrastes kultūras daļa ir uzlūkojama tiklab pēdējo aktīvo zvejnieku amata prasme Buļļos un Mangaļsalā, tā koka jahtu būve un restaurēšana Rītabuļļos un Bolderājā un arī pasaules apceļotāju katamarāni pie Hapaka grāvja. Vietās, kur seno zvejnieku un kuģotāju pēctečiem pilnībā liegta pieeja ūdens ceļiem(Kundziņsalā), ar ūdeņiem saistītajai pagātnei ir īpaša vieta kopienas kolektīvajā atmiņā, par ko liecina Kundziņsalas jaunveidotās biedrības izdotais fotoalbums par salas pagātni un tagadni. Tikpat būtiska senā Bolderājas pagasta iedzīvotājiem ir 2005. gadā izdotā Arvja Popes grāmata “Rīgas galvenā nomale”, savukārt vides vērtības un zvejnieku dzīves savdabība Buļļos fiksēta Kaspara Gobas filmā “Zaļā pilsēta”. Rīgas piekrastes kultūras neatņemama sastāvdaļa ir arī tās militārā vēsture – Daugavas grīvas krasta nocietinājumi un Krasta artilērijas pulka darbība Mangaļsalā un Daugavgrīvā. Komētforts un Komētforta dambis pie Daugavas mutes ir ne vien militāra, bet arī – sena hidrotehniska būve, daļa no Latvijas industriālā mantojuma, kas saglabājusies kopš 18. gs.