Daugavas grīva
Daugavas posms pie ietekas Rīgas līcī, Daugavgrīvas un Mangaļsalas apvidū. Agrākos gadsimtos, ledus sastrēgumu laikā, kā arī noplūstot augstajiem palu ūdeņiem, Daugavas grīvas apvidū bieži mainījās gan krastu, sēkļu un salu kontūras, gan upes dziļums, kas svārstījās 2-3 m robežās. Kopš 13. gs. Daugava ietecējusi līcī pa tagadējo Daugavas atteku pie Vecāķiem. Bet jau 16. gs. senā Daugavas gultne bija stipri aizsērējusi un upe izlauza jaunu ieteku tagadējās virzienā. Vēlāk upes dabiskās maiņas ierobežoja 19. gs. uzbūvētiem moli, dambji, Ziemas osta un krastmala. Mainījies ir arī Daugavas grīvas bārs. Agrāk Daugavas saneši Rīgas līča piekrastē veidoja plašus sēkļus, kuri mainīja kuģu ceļu. Tagad Daugavas grīvā tiek uzturēts dziļums (līdz 15 m), kas piemērots okeāna kuģu iegrimei. Pēdējos pāris gadus uzsākti Daugavas grīvas padziļināšanas darbi, bet ar tīrīšanā iegūtajām smiltīm tiek aizbērti līči un vecupes. Sevišķi lielas izmaiņas skar Krievu salu un Ziemas ostu. Informācija no enciklopēdijas "Rīga", Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988 un Bolderājas grupas