Rīgas upe, Rīdzene, Rīdziņa
Daugavas atteka. Rīgas upes garums bija aptuveni 3 km, 13. gs. saukta par Rīgas upi, 14. gs – par Rīdziņu,16. gs. par rīdziņām dēvētas arī citas mazākas Daugavas attekas. Pie Rīgas upes lejteces, t.s. Rīgas ezera (minēts Latviešu Indriķa hronikā- lacus Riga, kas bija dabiska osta. 12. gs. izveidojās 2 apmetnes (Rīgas pirmsākumi). Rīgas upe devusi pilsētai vārdu. 17. gs. Rīdzenes nosaukums saglabājās tikai attekas lejtecei (teritorija gar tagadējo Meistaru, Kalēju, Minesterejas ielu), tās augšgalu sāka saukt par Speķupi. Iepretim Pulvertornim Rīdzenē ietecēja Dzirnavupīte, pie kuras atradās Smilšu dzirnavas. 16. gs., izveidojot Rīgas vaļņus, Rīdzenes lejteci ietvēra paplašinātajā pilsētas teritorijā. 1567. gadā pāri Rīdzenes ietekai Daugavai valnī izbūvēja 12 m garu un 10m platu lokveida velvi - Ostas vārtus, ko pavasarī noslēdza ar vērtnēm, lai palu ūdeņi neapplūdinātu pilsētu. 17. gs. Rīdzeni saka aizbērt. 1733. Rīdzenes lejteci pārveidoja par šauru kanālu notekūdeņu novadīšanai Daugavā. 1861. gadā Rīdzenes vietā ierīkoja mūrētu apakšzemes kanalizācijas vadu, kas uzņēma bijušos Rīdzenes ūdeņus, kā arī apkārtējo ielu lietus ūdeņus. Rīdzenes iela atrodas virs pēdējā 19. gs. aizbērtā Rīgas upes posma. Informācija no enciklopēdijas "Rīga", Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988.