Daugavas loči
Pirmo reizi Daugavas lejteces kuģošanas apstākļu pazinēji, kuru pamatdarbs bija zvejniecība, rakstos minēti jau 1221. gadā - Indriķa Hronikā...
Loču profesionālā apvienība izveidojās 17. gs. sākumā, vēl poļu valdīšanas laikā..."
Arvis Pope. "Rīgas galvenā nomale", Rīga, Zelta grauds, 2005.
Stūrmaņi, kas pavadīja tirgotāju plostus un strūgas pa Daugavu. Jau no 17. gs. pie Daugavas tika ierīkoti kuģniecības uzraudzības posteņi. Ūdenstransporta līdzekļus no Daugavas augšteces vai no strūgu iekraušanas vietām pavadīja t.s. augšteces loči. No Jēkabpils līdz Rīgai to veica t.s. lejteces loči, kas bija vairāk organizēti. 1818. gadā tika nodibināts pirmais Daugavas loču amats. Par Daugavas ločiem strādāja vietējie zemnieki un zvejnieki. Loču amatā uzņēma pēc stingras pārbaudes. 1885. gadā tika apstiprināts jaunais Daugavas loču reglaments, kas paredzēja, ka loči pavadīs plostus un strūgas līdz to piestāšanās vietām Rīgas ostā (tika likvidēts enkurnieku amats). Pilsētas robežās loču pakalpojuma izmantošana bija obligāta.
Enciklopēdija "Rīga", Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988.
"Daugavgrīvas loču vienošanās ar Rīgas pilsētu par dienesta
noteikumiem. 1602. g. 11. V. LVVA, 673. f., 1. apr., 102. l.,
50.–52. lp.
Burggrāfs un landfogts Niklass Eke (Niclas Ecke) Rīgas pilsētas
Ķemerejā vieno-jies ar Daugavgrīvas komandantu Gabrielu Bialozoru (Gabriel
Białosor), ka Daugavgrīvas ločiem – Karnapam Laurentam (Karnaps
Laurent), Pēterim Ulandam (Peter Uland), Jānim Ulandam (Jan Uland),
Laurencam Zutem (Laurentz Sutte), Jakobam Reiningam (Jacob Reining),
Mačam Pulkam (Matz Pulck) un Jānim Ķīsim (Jan Kiß ) – dotas tiesības
pavadīt kuģus."
Latvijas Valsts vēstures arhīvs. Daugavgrīva un Bolderāja arhīva materiālos 13.–20. gs.
"Loči apmetās - jeb tika nometināti - vietā, no kurienes visērtāk sagaidīt un pavadīt kuģus, Lielupes ietekas Daugavas labajā krastā, pretim vēlākajam Cietoksnim. Te jau darbojās pulkveža Kaspara Berga muitnieki, kā arī bija apmeties ūdens kapteinis ar saviem bruņotajiem vīriem. Uzceltas bija arī dažas zvejnieku mājas.
Bolderājā atradās loču kantoris, novērošanas tornis un signālmasts saziņai ar ārējās vakts vīriem pie bākas..."
Arvis Pope. "Rīgas galvenā nomale", Rīga, Zelta grauds, 2005.