Siļķu brāķis
Viduslaikos Rīgas importpreču vidū nozīmīga vieta bija siļķēm, ko ieveda galvenokārt no Norvēģijas, Holandes un Zviedrijas. Kuģos atvestās un izkrautās mucas siļķu liģeri novēla t.s. siļķu krastmalā. Daugavmalā starp Jaunajiem un Bīskapa vērtiem, vēlāk starp Bīskapa un Ūdens vārtiem). 1826. gadā siļķu brāķi iekārtoja Lielajā Klīversalā, bet 1893. gadā – Andrejsalā, blakus Viesturdārzam, kur atradās arī elevators un saldētava. Mucinieki izurba mucu dēlīšos caurumus, notecināja sālījumu un mucas atvēra. Tad darbu sāka šķirotājs. 19. gs. 1. pusē Rīgā strādāja tikai viens siļķu šķirotājs un viņa palīgs. Saskaņā ar instrukciju siļķes sašķiroja 3 šķirās: kroņa, brāķa un dubultbrāķa. Šķirošana bija obligāta un ļoti stingra Bojātās siļķes izgāza jūrā vai sajauca ar kaļķiem un izmantoja lauku mēslošanai. Izšķirotās mucas mucinieki aizvākoja un iededzināja tajās īpašu siļķu brāķa atzīmi par siļķu šķiru un šķirošanas datumu. Pēc tam 48 stundu laikā mucas bija jāaizved no siļķu brāķa. 19. gs. 1. pusē siļķu brāķī varēja novietot 12 – 13 tk mucu, bet dienā izšķiroja 1,5 tk mucu. Tas neatbilda siļķu tirdzniecības apjomam, tāpēc Rīgas biržas komitejas vadībā tika veikti pasākumi siļķu brāķa paplašināšanai un tirdzniecības organizācijas uzlabošanai. Informācija no enciklopēdijas "Rīga", Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988.