Pārcēlāji
Foto - no Bolderājas grupas arhīva. Pārcēlāju uz Kundziņsalas dārziņiem varēja
nolīgt vēl 21. gs. sākumā
Pārcēlāju amats pastāvēja jau 17. gadsimtā. Tā locekļiem piederēja
burulaivas
un nelieli uz ķīļa būvēti kuģīši ar ozolkoka klāju un apmali (bordu).
Šie
transportlīdzekļi maksāja līdz 1500 sudraba rubļu. Pārcēlājiem, kuru
dzimtas
kā Raņķi, Muižeļi, Dumpji, Ozoliņi, Kalniņi, Sēļi, Kreši, Dāles,
Rungaiņi, darbojās
šajā nozarē vairākās paaudzēs, piederēja pat vairāki upju
transportlīdzekļi un
labiekārtotas (tiem laikiem) dzīvojamās mājas, tas sevišķi sakāms par
Raņķu un
Muižeļu dzimtu. Vairākas pārcēlēju dzimtas bija saistītas ar zvejnieku
brālību –
vēlāk amatu.
Melita Svarāne. Par ko parakstījās Rīgas latvieši 18. gadsimtā un
19. gadsimta pirmajā pusē. 2001. gada 14. martā
Vairāk skatīt:
http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/36-62-VESTURE-Svarane.pdf
Pārcēlāji nodarbojās ar preču pārvadāšanu no ostas Daugavas krastmalā līdz Bolderājai vai reidā noenkurotiem kuģiem. Pārcēlāja amatu izveidojās 17. gs. Rīgas laivinieki, kas cēla pāri Daugavai ļaudis, pajūgus un kravu. Pārcēlāju amata locekļiem piederēja uz ķīļa būvētas buru laivas vai mazi buru kuģīši – t.s. bordingi ar kravnesību 25 – 90 t. Kuģošanas sezonā laivu un bordingu apkalpē bija aptuveni 400 cilvēku. 18. gs. beigās pārcēlāji bija ap 50. Pārcēlāju amatu darbību noteica ģenerālgubernatora parakstīti reglamenti un likmes. Pārcēlāji personiski slēdza līgumus ar tirgotājiem un atbildēja par kļūmēm darbā, maksāja apkalpei. Pēc Rīgas biržas komitejas nodibināšanās (1816. gadā) tirgotāji sāka cīņu pret pārcēlāju amata monopoltiesībām preču pārvadāšanā. 1853. gadā pārcēlāju amats tika likvidēts. Informācija no enciklopēdijas "Rīga", Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988.