Mastu šķirotāju amats
Tirdzniecības palīgamats, kura locekļi nodarbojās ar eksportējamo koku šķirošanu un iepriekšējo apstrādi. Eksporta kokus Rīgā šķiroja jau 16. -17. gs. 18. gs. sākumā tika nodibināts mastu šķirotāja amats, tajā bija 6 - 9 latviešu tautības meistari un 40 -60 zeļļu; katram meistaram bija daži mācekļi. Eksportēja kuģu mastus, šķērskokus buru piestiprināšanai, dzirnavu spārnu kokus. Tos izmērīt, aptēst un apzīmēt palīdzēja līdz 600 sezonas algādžu. Mastu šķirotāji bija kopīgi atbildīgi par darba kvalitāti un koku saglabāšanu vasaras un ziemas krautnēs. Par darbu mastu šķirotāji saņēma atlīdzību no tirgotāja pēc ģenerālgubernatora apstiprinātas gabaldarba takses, bet zeļļiem, mācekļiem un algādžiem maksāja dienas algu; atlikušo summu meistari sadalīja savā starpā. Bez tam mastu šķirotāju amata meistari saņēma personiski no tirgotājiem atlīdzību par ziemā mežos pirkšanai nolūkotajiem kokmateriāliem. Mastu šķirotāju dzimtas (Šteinhaueri, Muižeļi, Grindeļi u.c.) piederēja pie turīgākajiem Rīgas latviešiem un 18. gs. veidoja Rīgas latviešu tautības iedzīvotāju virsslāni. Visiem amata meistariem un lielākai daļai zeļļu bija mājas priekšpilsētās un Daugavas salās, kā arī citi nekustamie īpašumi.
19. gs. mazinājās pieprasījums pēc mastu kokiem, līdz ar to mazinājās amata nozīme, tā locekļu skaits un peļņa. 1875. gadā amats tika likvidēts.
Informācija no enciklopēdijas "Rīga", Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988.
No Bolderājas grupas arhīva
