Gustava Ādolfa privilēģijas Rīgai
Agrākās pilsētas tiesības, kas 1621. gada 25. septembrī ar nelieliem papildinājumiem tika apkopotas 71. pantā. Nozīmīgākie bija tie panti, kas nodrošināja Rīgas monopolstāvokli tirdzniecībā ar Baltkrieviju, Lietuvu, Krieviju, garantēja tiesības bez muitas tirgoties visās Zviedrijas provincēs, apstiprināja divgadīgo noilgumu Rīgā iebēgušajiem zemniekiem, nodrošināja luterisma nostiprināšanos. Saskaņā ar Gustava Ādolfa privilēģijām pilsēta ieguva jezuītiem atņemtos domkapitula pagraba tīrumus, vairākas muižas Vidzemē un Limbažu pilsētiņu. Gustava Ādolfa privilēģija aizliedza muižniekiem nodarboties ar labības uzpirkšanu laukos, bet zemniekiem atļāva vest savus ražojumus uz Rīgu. Ar Gustava Ādolfa privilēģiju bija paredzēts nepalielināt muitas, bet Zviedrijas valdība drīz vien šo nosacījumu pārkāpa. Vienlaikus tika sākta veco Rīgas privilēģiju ierobežošana, paredzot pilsētā izvietot zviedru garnizonu. Informācija no enciklopēdijas "Rīga", Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988.
Kari un kaujas
Citas piekrastes lietas
Rīgas rātes un Kurzemes hercoga līgums