Spilves kauja
Notika starp sakšu un zviedru karaspēku 1701. gada 9. jūlijā, Ziemeļu kara (1700- 1721) laikā. Visgarām Daugavas krastam no Spilves līdz Katlakalnam bija izvietotas sakšu karaspēka vienības un iekārtotas artilērijas baterijas, apjoztas ar palisādēm. Īpaši nocietināta bija Lucavsala (tai vajadzēja sargāt pāreju pāri Daugavai). Īsi pirms Spilves kaujas pie Rīgas bija ieradušās arī krievu karaspēka avangarda vienības; tās tika izvietotas Daugavas salās. Rīga gatavojās lielajai sadursmei. Novērotāju postenis Doma baznīcas tornī sekoja kustībai ārpus pilsētas mūriem. Rātei tika uzdots sakomplektēt tūkstoš vīru lielu vienību no "vienkāršajiem ļaudīm"; pārcēlājiem, zvejniekiem un strūgu vīriem bija dots rīkojums būt gataviem palīdzēt zviedru karaspēkam pārcelties pāri Daugavai. 9. jūlija rītausmā zviedri, ieradušies pie Rīgas, liellaivās ar augstiem paceļamiem un nolaižamiem bortiem no Hermeliņa un Mellera muižas apvidus sāka celties pāri uz Daugavas kreiso krastu, uz Krēmeriem. Pārcelšanās notika dūmu aizsegā. Zviedri devās uzbrukumā četras reizes. Divu stundu ilgajā kaujā Spilves pļavās sakšu spēki tika sašķelti divās daļās: lielākā daļa bēga uz Kobronskansti (drīz vien tā bija jāatstāj), bet mazākā daļa – uz Daugavgrīvu (tur sakši noturējās līdz decembra vidum). No Kobronskansts sakši bēga augšup gar Daugavu. Zviedru rokās nonāca liels laupījums. Aizmugurē palika Lucavsala, kur bija izvietojusies krievu karaspēka vienība (400 vīru), kas aizstāvēja Lucavsalu. Pēc veiksmīgās kaujas pie Narvas 1700. gadā un Spilves kaujas zviedri uz vairākiem gadiem sev nodrošināja pārsvaru Ziemeļu karā. Informācija no enciklopēdijas "Rīga", Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988.
Kari un kaujas
Citas piekrastes lietas
Rīgas rātes un Kurzemes hercoga līgums