Pludi
Daugavas krasti Rīgas posmā ir smilšaini un samērā zemi, un, ūdenslīmenim ceļoties, tie vietām applūst. Pirms Rīgas ostas izbūves, kad upes dziļums bija apmēram 2-3 m, lieli ledus sastrēgumi un plaši applūdumi parasti veidojušies lejpus tālaika Rīgas robežām. Hronikās šādi sastrēgumi minēti samērā bieži. Vienā no vecākajām Rīgas hronikām – t.s. Padela hronikā lielie plūdi atzīmēti 1562. gada 1. aprīlī 1578. gada 3. aprīlī, 1590. gada 13. aprīlī. Lielie plūdi bijuši arī 1597. gada 6. aprīlī, kad ledus pie Rīgas nostāvējis līdz 19. aprīlim un ūdens ieplūdis iekšpilsētā. 1615. gada 28. aprīlī ūdens pa Rīdziņu ieplūdis pilsētā un appludinājis starpvalni, bet 1621. gada 4. aprīlī un 1649. gada 1. aprīlī Daugavas ūdens divās vietās pārrāvis Inča dambi (tag. Maskavas priekšpilsēta), pārpludinājis visu priekšpilsētu Pārdaugavā, bet salās aiznesis visas ēkas. Doma baznīcā ir saglabājusies plāksnīte ar ūdens līmeņa atzīmi no 1709. gada 13. aprīļa plūdiem, kad ūdens Doma baznīcā bijis līdz altārim (4,68 m virs jūras līmeņa), bet Maskavas priekšpilsētā - līdz māju jumtiem. Lai aizsargātu Rīgu un priekšpilsētas no plūdiem un krastu izskalošanas, sāka būvēt dambjus. Vecākie dambji ir Inča dambis (būvēts 16. gs.), Ganību dambis, Krīdenera dambis, Katrīnas dambis. Lai aizkavētu ūdens iekļūšanu pilsētā no kanāla puses, tā augšgalā izveidoja Kārļa slūžas, lejasgalā – Andreja slūžas. Arī pēc ostas padziļināšanas un krastmalu nostiprināšanas un izbūves atsevišķos gados notika ledus sastrēgumi (gk. – augšpus pilsētas). 20. gs. sākumā tos novēroja 1912., 1917., 1924., 1929.gadā. Sevišķi lieli sastrēgumi Zaķusalas un bij. Zvirgzdu salas rajonā bija 1917. gadā, kad Daugavas krastos izveidojās augsti ledus krāvumi, ūdenslīmenis pie Kārļa slūžām bija 3,84 m, bet applūdumi un postījumi augšpus Dzelzceļa tilta bijuši ļoti lieli. Sevišķi spēcīga ledus iešana notikusi 1924. gadā, kad sastrēguma ledus un ūdens vilnis salauza un iznesa jūrā Lībekas koka tiltu. Lielie ledus sastrēgumi un augstais ūdens līmenis Daugavā tika likvidēts pēc hidroelektrostacijas izbūves (ledus izkūst ūdenskrātuvēs). Tagad augstu ūdenslīmeni Daugavā un plūdus Rīgā rada vējuzplūdi no Rīgas līča. Dziļu ciklonu, kas virzās no Atlantijas okeāna uz kontinentu, ietekmē stiprās DR vētras ūdeņi no Ziemeļjūras pa Dānijas šaurumiem dzen Baltijas jūrā, no tās pa Irbes šaurumu Rīgas līcī, un, ja ciklona aizmugurē ir ZR vēji, tad piepildītā līča ūdens masas virzās uz Daugavas grīvu, kur ūdens līmenis var celties par vairāk kā 2 m virs jūras līmeņa (rezultātā applūst Rīgas zemākās vietas Bolderājā, Mangaļsalā, Kundziņsalā, Podragā, Voleros u.c.). Vējuzplūdi biežāk novērojami rudeņos (1969. gada novembrī ūdenslīmenis pie Daugavgrīvas sasniedz 2,14 m atzīmi, bet pie Rīgas tiltiem – 2,30 m). Vidēji ik gadu novērojami aptuveni 20 lielāki vai mazāki uzplūdi. Lielākie applūdumi veidojas, ja ūdenslīmenis pārsniedz 1,4 m. Parasti vējuzplūdu ilgums ir neliels, virs 1,4 m atzīmes tas ir tikai dažas stundas. Ūdenslīmenis pa dažiem desmitiem cm Daugavas grīvas posmā ceļas, darbojoties Rīgas HES, kas gan plūdus nerada, tomēr var ietekmēt kopējo ūdenslīmeni vējuzplūdu laikā. Informācija no enciklopēdijas "Rīga", Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988
Kari un kaujas
Citas piekrastes lietas
Rīgas rātes un Kurzemes hercoga līgums