Sakšu uzbrukums Rīgai
Notika 1700. gadā, Ziemeļu kara (1700- 1721) sākumā. Sakšu karaspēka uzdevums bija ieņemt Rīgu. Stipri nocietināto Rīgu sakši gribēja ieņemt ar viltu, bet viņu nodoms tika atklāts. Naktī uz 12. februāri, sakšiem ierodoties Pārdaugavā, visu Rīgas baznīcu zvani vēstīja trauksmi. Arī ledus Daugavā bija izlauzts un Daugavas labajā krastā pilsētas apgaismošanas nolūkā uz vaļņiem dega darvas mucas un sārti. 16. februārī sakši ieņēma Kobronskansti (to pārdēvēja par Oränienbaumu), Lucavsalu uc. salas gar Daugavas kreiso krastu. Pa steigā uzceltu tiltu pie Mazjumpravas sakši devās pāri Daugavai un centās pilsētu apiet un bloķēt. Marta vidū sakši ieņēma arī Daugavgrīvas cietoksni (to sargāja 400 somu karavīru). Apvienotie sakšu un poļu spēki bija par vājiem, lai triecienā ieņemtu Rīgu, tāpēc tie sāka pilsētu aplenkt. Zviedrijas karalis Kārlis XII sūtīja Rīgai palīgspēkus, kas aprīļa beigās sasniedza Rīgu un pārtrauca tās blokādi no Vidzemes puses. Tomēr arī zviedru karaspēks vilcinājās sākt uzbrukt sakšiem. Saņēmuši papildspēkus, sakši 1700. gada jūnijā Rīgas blokādi atjaunoja. Pēc Konstantinopoles miera līguma noslēgšanas (1700. gada jūlijā) ar Turciju, Pēteris I 18. augustā pieteica karu Zviedrijai un nosūtīja uz Rīgu krievu karaspēka vienības. 16. septembrī sakši atvilka savu spēkus no Rīgas tuvākās apkārtnes, nodedzināja savu nometni Dreiliņos un atteicās no Rīgas blokādes. Sakšu galvenie spēki atkāpās uz Koknesi. Daugavas kreisajā krastā sakši palika vienīgi Kobronskanstī un Daugavgrīvas cietoksnī. Sakšu uzbrukums Rīgai beidzās bez panākumiem. Informācija no enciklopēdijas "Rīga", Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988.
Kari un kaujas
Citas piekrastes lietas
Rīgas rātes un Kurzemes hercoga līgums