Bolderāja
Rīgas pilsētas daļa Pārdaugavā, Kurzemes rajona Z, Buļļupes labā krasta un Hapaka grāvja lejteces rajonā. "Radusies un veidojusies kā dažādu pusmilitāru dienestu – muitnieku, loču un ūdens kapteinim piekomandēto vīru – klātbūtnē. Daudz te bijis arī profesionālo zvejnieku. Pamazām daļa iedzīvotāju iesaistījās dažādos tirdznieciskos pasākumos, tai skaitā kuģu apgādē ar proviantu." Bolderāja par apdzīvotu vietu sāka veidoties 18. gs. 17. gs. Bolderājā darbojās Rīgas pilsētas muitnīca (1603).19. gs. 30.– 40. gados Bolderājā būvēja kuģus. 1852.gada 1. novembrī no Rīgas uz Bolderāju atklāja pirmo civilo telegrāfa līniju Krievijā. Bolderāja sāka īpaši attīstīties pēc Rīgas – Bolderājas (Ostasdambja) dzelzceļa izbūves 1873. gadā. Bolderāja izveidojās par Rīgas priekšostu un fabriku miestu. 19. gs. beigās Bolderājā darbojās 3 kokzāģētavas, linu un džutas vērptuve un austuve. 20. gs. sākumā Bolderāja kļuva par vienu no svarīgākajiem rūpniecības centriem Latvijā. Bolderājas strādnieki bija aktīvi visās revolūcijās un karos: 1905. – 1907. gadā, 1915. gadā, dibinot 1. Daugavgrīvas strēlnieku bataljonu, arī 1917. gadā un 1919. gadā. 1914. gadā Bolderājā bija 10,5 tūkstoši iedzīvotāji, galvenokārt strādnieki, zvejnieki, arī loči, štaueri, jūrnieki. Bolderājas apbūve (19009. gadā bija 300 ēku) tika veikta uz muižas zemes, gruntsgabalus iznomāja, augstākais, uz 60 gadiem. 1922. gadā tika izdoti noteikumi par Bolderājas pievienošanu Rīgai, bet likuma spēku tie ieguva 1924. gadā. Pēc kara daudzi daugavgrīvieši tika patriekti no savām mājām, jo mājas bija nepieciešamas armijas vajadzībām, liela daļa no tiem apmetās Bolderājā. 20. gs. 50. gadu sākumā izbūvēja Bolderājas silikātķieģeļu rūpnīcas strādnieku ciematu ar tipveida ķieģeļu dzīvojamām mājām, tai pat laikā būvēja t.s. somu kvartālu, tipveida saliekamu koka konstrukciju mājas armijas virsnieku vajadzībām, tās reparācijas ceļā Padomju Savienība saņēma no Somijas. Tai pat laikā Daugavgrīvā parādījās arī somu kuģi un rūpnīcu iekārtas. 70 – 80. gados tika celts jauns dzīvojamo māju rajons tā sauktajās "Smiltīs", starp Lielupes un Gobas ielu, iepretim Krievu salai un a/s "Lignums ". Bolderājā atrodas 19. (P.Dreimaņa projekts, 30 gadu art deco stila paraugs) un 33. vidusskola, Jūras Akadēmijas Jūrskola, Bolderājas Mūzikas un mākslas skola, katoļu un luterāņu baznīca. No 1977. –2001. gadam Gobas ielā 27 darbojās kinoteātris "Bolderāja", kura izveidošanas tiesības Rīgas dome par 10 000 latu atlaida par labu lielveikala izveidei. Informāciju apkopojusi Bolderājas grupa