Sarkandaugava
Rīgas pilsētas daļa Ziemeļu rajonā pie Daugavas attekas Sarkandaugavas. Dzelzceļa stacija Rīgas - Rūjienas dzelzceļa līnijā. Nosaukums radies no Daugavas attekas Sarkandaugavas, kas līdz 19. gs. sākumam saukta par soda grāvi (raganu prāvu laikā tur pārbaudīta apsūdzēto "vaina"). 1828. gadā Sarkandaugavas teritorija tika iekļauta Rīgas pilsētā. Sarkandaugavas teritorijā atradās Duntes muižas zemes, zemnieku saimniecības, Sarkandaugavā dzīvoja arī loči, pārcēlāji un zvejnieki. Pakāpeniski Sarkandaugava izveidojās par rīdzinieku atpūtas vietu; radās bagāto tirgotāju vasaras muižiņas. 1711.gadā Sarkandaugava sāka veidot pirmā Rīgas parka daļu – Otro ķeizardārzu (arī Aleksandra skanstdārzs). 1820. gadā parkā ierīkoja t.s. aizgādības namu (nespējniekiem, pārmācāmajiem, vājprātīgajiem; Aleksandra augstumi), Ozolainē – ārstniecības iestādi nervu slimniekiem (Sarkankalns). 18. gs. otrajā pusē – 19. gs. sākumā radās pirmie rūpniecības uzņēmumi – kuģu būvētava (dibināta 1766.gadā), kurā tās pastāvēšanas laikā tika uzbūvēti 9 kuģi, cukura manufaktūra (dibināta 1784. gadā) un pirmā Rīgā tvaika kokzāģētava (dibināta 1819.gadā), kokvilnas manufaktūra (1825), Vērmaņa mašīnfabrika (1832), ziepju un sveču ražošanas uzņēmums (1842).1865. gadā sāka darboties alus darītava "Waldschlößchen", tagad "Aldaris", 1889. gadā Kerkoviusa stikla fabrika, 1912. gadā – apavu fabrika "Bufalo" . Padomju laikā Sarkandaugavā atradās r/a "Rīgas elektromašīnu rūpnīca", Rīgas dīzeļu rūpnīca, mikroautobusu rūpnīcas RAF konstruktoru un eksperimentālā nodaļa stikla rūpnīca "Sarkandaugava", r/a "Aldaris", finiera fabrika "Latvijas bērzs", mēbeļu r/a "Rīga" uzņēmumi u.c. Kā dzīvojamais rajons Sarkandaugava veidojusies jau 19. gs. pie viena no senākajiem Rīgas rūpnieciskajiem rajoniem. Apbūvi veidoja galvenokārt 1 - 2 stāvu koka ēkas un tikai vietām, piemēram, gar Tilta ielu, tika celtas arī 4 - 5 stāvu dzīvojamās un sabiedriskās ēkas. Fragmentāri rajona rekonstrukcija sākta jau pēc II pasaules kara, saglabājot esošo ielu tīklu un apbūves perimetrālo raksturu. Informācija no enciklopēdijas "Rīga", Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988.