Podrags
Vēsturiska Rīgas pilsētas daļa Pārdaugavā, Kurzemes priekšpilsētā, pie Daugavas attekas – Zunda grīvas. Starp Daugavgrīvas ielu un Daugavu. 13 – 16 gs. Podrags piederēja Livonijas ordenim, G.Ketlers 16. gs. vidū piešķīra tur atrodošās Voleru un Rupēna (Ruperta) muižiņas saviem piekritējiem īpašumā. Podraga teritorijā 1701. gadā sākās pirmā kauja Ziemeļu karā (1700 – 1721) 18. gs. Padragā esošās Rupēna un Voleru muižas bija latviešu mastu šķirotāju brāļu Šteinhaueru īpašumā (1736 – 1761), pļavas Podragā šai dzimtai piederēja vēl līdz 1780. gadam. 18. gs. beigās Podraga attīstībai bija rūpniecisks raksturs. 1790.gadā Voleru teritorijā tika uzcelta kokzāģētava ar trim gateriem. 19. gs. sākumā tā tika likvidēta. 19.gs. beigās Podragā ierīkoja tvaika kokzāģētavu un minerālu apstrādes dzirnavas, kur ieguva špatu, ģipsi, okeru. Padomju laikā Podragā atradās Rīgas cementa un šīfera rūpnīca. Pieveddzelzceļš, kas tagad demontēts, to saistīja ar Rīgas – Bolderājas dzelzceļu. Podragu un Augšpodragu dažkārt uzskata par vienu un to pašu pilsētas daļu. Informācija no enciklopēdijas "Rīga", Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988.