Iļģuciems
Rīgas pilsētas daļa Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, starp Daugavas atteku Zundu un Buļļu ielu. Vietas nosaukums, iespējams, cēlies no Svētā gara konventa nosaukuma pārcēluma latviešu valdodā: veclejasvācu Hilgen geest have> Hilligen geist hof > Hilgezeem > vācu Ilgezeem > latv. Iļģuciems. 17. gs. pie Daugavgrīvas ceļa bija ciems (~50 gruntsgabalu), kurā dzīvoja pārcēlāji, loči, zvejnieki, mastu šķirotāji un amatnieki. 1667. gadā Iļģuciemā nodibināja Zunda skolu, 1689.g. atvēra vēl vienu skolu latviešu bērniem (ap100 skolēnu). 17.gs. rīdzinieki Iļģuciemā iekopa augļu un sakņu dārzus. 1786.gadā Iļģuciemu pievienoja Rīgai. 19.gs. sākumā Iļģuciems vēl bija mazapdzīvots (1816.gadā bija 71 nams, 450 iedzīvotāju). Pakāpeniski rajons izveidojās par fabriku zonu; to veicināja Daugavgrīvas ostas tuvums un atļauja celt mūra namus. Te darbojās kokvilnas krāsotava ( dibināta 1818. gadā), austuve (1822), vadmalas manufaktūra (1827), mašīnskrūvju, vēlāk – lauksaimniecības mašīnu fabrika (1845). 1914. gadā te atradās 9 fabrikas, to vidū Rīgas drāšu fabrika (1873), celulozes fabrika (1884), nažu fabrika (1887), stikla fabrika (1889), 2 alus darītavas ""Iļģuciems (1863) un "Tanheizers" (1870), 3 kokzāģētavas. Padomju laikā Iļģuciemā darbojās laku un krāsu rūpnīca , r/a "Latvijas stikls", r/a "Rīgas tekstils", ādu apstrādes r/a "Kosmoss " filiāle, r/a "Aldaris" alus darītava "Iļģuciems", Rīgas ēku celtniecības kombināts, 60. gados uzcelts daudzstāvu dzīvojamo māju rajons. Iļģuciemā atrodas Dzegužkalna parks, Nordeķu muiža un parks. Informācija no enciklopēdijas "Rīga", Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988