Bieķensala
Gara liela bijusī sala Daugavas lejtecē, iekšējās deltas rajonā, augšējā upes paplašinājumā pie kreisā pamatkrasta, starp Katlakalnu un Torņakalnu. Aizņēma tagadējo Daugavas ielejas palieni no Katlakalna līdz tagadējam dzelzceļa tiltam. Garums – 3,3, km, platums 0,6 km, augstums 1,5 – 3 m. No virspuses māla un smilšmāla nogulumi (1-3 m), kūdra, pamatā dažāda raupjuma smilts un grants aluviālie nogulumi, virs tā - lagūnas dūņu slānis. Tagad Bieķensalu norobežo Bieķengrāvis, gandrīz aizbērtais Kīleveina grāvis (Torņa, arī Masta grāvis) un Daugavas pamatkrasts gar Bauskas ielu. Sala pastāvēja no 13 gs. līdz 18. gs. beigām, tad atteka aizsērēja un tika aizbērta. Pļavas, ganības, dārzi. Intensīva apbūve tikai no 20 gs. 50.– 60. gadiem. Informācija no enciklopēdijas "Rīga", Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988.