Daugavgrīvas sala
Izveidojusies, Daugavai un Lielupei pavasara palos pārraujot kādreiz garo (no Kauguriem līdz Vecāķiem) šauro un zemo šauro un zemo zemes strēli. 18. gs. sākumā Lielupe ietecēja Daugavā pa tagadējo Buļļupi. 1755. –1757. gadā Lielupe pavasara palos pārrāva šauro smilšu joslu tagadējās ietekas rajonā, izveidojās 13 km gara, šaura sala. 1709. un 1759. Lielupe šo salu pārrāva vidū starp tagadējiem Rītabuļļiem un Daugavgrīvu, taču atteka pakāpeniski aizsērēja ar jūras nogulumiem; tā tika mākslīgi aizbērta; vēl saglabājies neliels līcis (Ziemeļupe) no Buļļupes puses. Ziemeļupes rajonā atrodas Rīgas pilsētas ūdeņu attīrīšanas ierīces (līcis mākslīgi padziļināts). Salas Austrumu krastu regulāri noskalo jūra. 1943. – 76. gadam tas atkāpies par 230 – 350 m (8-12 m gadā) . Uz salas atrodas sens Zvejniekciems –Buļļi, Bulduru kroņa muižas zemes ilggadējās nomas apgabals, Daugavgrīvas dzīvojamais rajons, Daugavgrīvas cietoksnis, Piejūras dabas parka Daugavgrīvas un Vakarbuļļu liegumu teritorijas. Blakus starptautiski aizsargājamajai Natura 2000 tīklā iekļautajai Piejūras dabas parka teritorijai atrodas Rīgas brīvostas teritorija, kurā darbojas vadošais rūpniecisko gāzu ražotājs Latvijā – uzņēmums "AGA", ogļu pārvadātājs SIA "La Con", Bolderājas kuģu remonta rūpnīca, kas lielu daļu savas teritorijas iznomājusi SIA "Baltic Oil Terminal" naftas termināļu celtniecībai, kokmateriālu pārstrādātāji un pārvadātāji SIA "The Wilhelmsen Terminal" un SIA "Freja". Informācija no enciklopēdijas "Rīga", Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988.