Vējzaķsala, arī Lielā Vējzaķsala, Domkungu sala
Bijusī sala, liela, gara, daļēji aplūstoša bijusī sala Daugavas lejteces iekšējās deltas lejas paplašinājumā pie upes labā krasta, starp Vējzaķsalas līci A (tagad aizbērta atteka) un Pīļu salas atteku R (tagad aizbērta). Pēc Kaķasēkļa dambja izbūves Vējzaķsala savienojās ar labā krasta palieni. Abas attekas saglabājās vēl 20. gs. 20 – 30. gados. Salas garums bija 1,8 km, platums 0,6 km, augstums 1-1,8 m. Vēstures dokumentos pirmo reizi minēta 1248. gadā, 17. gs. vidū tā bijusi liela sala. Tagad daļēji apbūvēta, paaugstināta, uzberot smiltis, saglabājušās ar niedrēm aizaugušās, purvainās atteku gultnes ar sīkiem ezeriem. Informācija no enciklopēdijas "Rīga", Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988.