Klīversala bijusī sala -(Lielā Klīversala)
Daugavas lejtecē, upes kreisajā krastā, starp Ķīpsalu un Bieķensalu (tagad Mūkusalu). Tagad pussala. Klīversala aizņēma rajonu starp tagadējo Daugavu, Uzvaras bulvāri, Akmeņu ielu līdz dzelzceļa tiltam. (Kīleveina grāvim). Garums 0,9 km, platums 0,4 km, augstums – 2,5 m. Sala minēta jau 1248. gada (Domkapitula muiža). 17. gs. uzsērējumi Klīversalas tuvumā radīja jaunas nelielas saliņas – Mazā Klīversala, Kārķu sala), kas 18. gs. saplūda ar Klīversalu un izveidoja Lielo Klīversalu. Tā pastāvēja līdz 19. gs. vidum, tad attekas, kas salu norobežoja no purvainajām pļavām (tagad - Uzvaras parks), aizsērēja un tika uzbērtas. Klīversalas nosaukums radies no tirgoņa D.Klīvera (17. gs. beigās) uzvārda, kas Klīversalu rentēja kokmateriālu noliktavas ierīkošanai. 16. gs. daļa salas atradās cisterciešu sieviešu klostera īpašumā. 17. gs. tā bija viena no visblīvāk apdzīvotajām salām. 1764. caur Lielo Klīversalu uzbūvēja jaunu, lielu ceļu uz Kurzemes hercogistes galvaspilsētu Jelgavu. 1773. gadā skolotājs K.Mancelis salā atvēra skolu. 18. gs. darbojās arī pārceltuve, balzama fabrika. Klīversalā darbojās mastu šķirotāji, strūgu īpašnieki un strūdzinieki. Ar upes labo krastu savienoja plosta tilts. 1883. gadā uzcelta jūrskola (No 1920. līdz 1944. gadam K.Valdemāra Rīgas jūrskola). Padomju laikā atradās eksperimentālā kuģu mehāniskā rūpnīca (Āgenskalna līča kastā ), pedagoģijas skola, viesnīca "Daugava", vairākstāvu dzīvojamā apbūve. Klīversalu šķērso Uzvaras bulvāris ar divlīmeņu satiksmi Akmens tilta galā. Informācija no enciklopēdijas "Rīga", Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988.