Lucavsala
Vidēji liela sala Daugavas lejtecē, upes augšējā paplašinājumā starp Daugavas atteku Mazo Daugavu un Bieķengrāvi. Garums 2 km, platums 1 km,0,5 –3 m augsta. Lucavsala ieslīpi šķērso pārpurvoti 50 –70 m plati pazeminājumi ar dūņainiem aizaugušiem ezeriņiem (bijušo Daugavas atteku gultnes). Uz salas ir lēzeni, gareniski vaļņveida pacēlumi. Lucavsalu no virspuses sedz nevienāda biezuma mālsmilts un māla nogulumi. 17. – 18. gs. Lucavsalas vietā bija 4 - 5 sīkas saliņas. 18.–19. gs. Pēc Daugavas regulēšanas dambju izbūves Lucavsala saplūda ar šauro un garo Jumpravsalu. Lucavalu lejasgalā šķērso Salu tilts. Daļēji apdzīvota. Lucavsalas augšgalā un gar Bieķengrāvi – dārziņi. Mazās Daugavas krastā 1891. gadā uzcelts piemineklis 400 krievu karavīriem, kas krituši Ziemeļu karā (1701). Informācija no enciklopēdijas "Rīga", Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988.