Doles sala
Bijusi lielākā sala Daugavas lejtecē, senās Daugavas ārējās Deltas rajonā starp Salaspili, Katlakalnu, Ceļa Daugavu (10 km gara) un Sauso Daugavu (14 km gara), 25 km no ietekas jūrā. Pirms Rīgas HES uzcelšanas salas garums bija 9,2 km vidējais platums 2 km, lielākais platums 2,7 km. Virsa- 6-15 m vjl. Salu divās vienādās daļās pārdala 120- 250 m plata erozijas gultne Lebjava, kas sākusi veidoties pirms 10-9 tk. gadu. Augstos pavasara palos pa Lebjavu Ceļa Daugavas ūdeņi plūda uz Sauso Daugavu. Doles sala veidojās Daugavai sazarojoties un ilgstoši 9,5 – 10 tk.g) nogulumos un vietām arī pamatiežos. Gar salas malām pēc vairākkārtējas upes iegraušanās radušās trīs terases. Centrālā daļā – viļņots līdzenums. Augšpus Lebjavas gultnes vairākus km garas sazarotas erozijas gultne, gar Lebjavas krastu – zema kāpu josla. Salas augšgala lielākā daļa – zem Rīgas HES ūdenskrātuves. Salas lejasdaļā – viļņots smilšu līdzenums, kāpu grēda, kas stiepjas pār visu salu no Ceļa Daugavas līdz Sausajai Daugavai. Ceļa Daugavā gar Doles salu veidojušās vairākas salas, Daugavai pakāpeniski iegraužoties, rodoties ledus sastrēgumiem (Mārtiņa, Andreja, Zirņu sala), Sausā Daugava – Baltais sēklis tagad saplūdis ar krastu. Sala apdzīvota sen. Šeit atrodas Doles salas dabas parks, Vecdoles pilsdrupas, Solāžu skansts (no 1812. gada), Doles muižas komplekss (1898), kura jaunajā kungu mājā atrodas Daugavas muzejs. Doles salā atrodas arī zivsaimniecība "Dole", Rīgas HES, viesu nams "Villa Dole" un "Sapņu sala", senā kaļķu cepļa drupas, bijušās pārceltuves un enkurvietas, kā arī dižliepa pie "Taurīšu mājām". Informācija no enciklopēdijas "Rīga", Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. Vairāk informācijas: www.daugavasmuzejs.lv