Kundziņsala
Liela apdzīvota sala Daugavas lejtecē, iekšējās deltas paplašinājumā, pie upes labā krasta, starp Daugavas galveno gultni un Sarkandaugavas atteku. Garums 2,7 m, platums1 km, platība ~1,8 km2. Kundziņsalas rajonā jau pirms 300 - 400 gadiem bija vairākas mainīgu izmēru salas un saliņas (atsevišķos periodos 6-7 salas). Tagadējos apveidus Kundziņsala sāka iegūt 19. gs. sākumā, kad šajā rajonā tika paplašināta un padziļināta Daugavas kuģojamā gultne, izbūvēti aizsargdambji. Atsevišķas salas saplūda. Kopš 20 gs. sākuma Kundziņsalas garums palielinājies par 0,7 km. Virsma – 0,5 – 5m virs upes līmeņa. Visaugstākā ir salas augšējā daļa un R daļa. Šeit atrodas Kundziņsalas dzīvojamais rajons, kurā dzīvo viena no aktīvākajām salinieku iedzīvotāju kopienām, kas veidojusies 2003. - 2008. gada pilsētas plāna izstrādāšanas gaitā, lai aizstāvētu savas tiesības uz palikšanu Kundziņsalā.
Informācija no enciklopēdijas "Rīga", Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988 un Bolderājas grupas arhīva.
Kundziņsalieši par salu un savu organizāciju
Daugavas lielākā sala Rīgā, Kundziņsala, radusies no vairākām mazām salām. 17.gs. beigās te bijusi zviedru kuģu būvētava un zvejnieku mājas. Liecību var atrast Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā. Ziņas par Kundziņsalu ir arī Doles muzejā. Pirmās mājas Kundziņsalā jau celtas 19.gadsimta otrajā pusē. Intensīva zemju iepirkšana un privātmāju būve uz salas sākās ar 1900.gadu. To dara a/s ”Provodņik” strādnieki. 1909. gadā bija jau 200 māju, kurās dzīvoja 1000 kundziņsaliešu. 1909.gadā tika dibināta “Kundziņsalas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība”, lai no ugunsnelaimes pasargātu mājas, kas bija celtas no koka. Salu no pārējās sauszemes sķīra ūdens un vienīgā piekļūšana bija ar laivām.
1910. gadā tika nopirkts zemes gabals un 1913. gadā uzcelts biedrības nams par kundziņsaliešu un labvēļu saziedotiem līdzekļiem. Notiek intensīva ugunsdzēsības līdzekļu iegāde un ugunsdzēsēju apmācība. Tiek organizēti arī kultūras pasākumi. 1921.gadā pie Kundziņsalas BUB tiek dibināta dāmu komiteja, kas nodarbojas ar dažādu kultūras pasākumu organizēšanu vietējiem iedzīvotājiem. Atsaucība ir liela un kultūras dzīve plaukst. Koncerti, valsts svētki, bērnu svētki, labdarības balles, regulāras zaļumballes biedrības dārzā ar vietējo ugunsdzēsēju orķestri, kopējas ekskursijas un pārgājieni, tikšanās ar citām Rīgas pilsētas organizācijām. Kungi tērpjas uzvalkos, dāmas- vakarkleitās vai tautastērpos. Ir arī vietējā Rīgas 42.pamatskola un bērnudārzs.
Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā Kundziņsalā ir 7 veikali, frizētava, kurpnieku darbnīca, šūšanas saloniņš. Gandrīz katrai ģimenei ir piemājas saimniecība ar mājlopiem govi vai kazu, ruksi un mājputniem. Protams, katrā mājā ir suns un kaķis. Jāzeps Gulbis lepojās ar četrriteņu spēkratu.
Katrai kundziņsaliešu ģimenei ir vai nu airu, vai motorlaiva. Daugavā un Kundziņsalas kanāliņos dzīvo liels daudzums līdaku, zušu, līņu, asaru un citas mazākas zivis. Vīri vienmēr varēja lepoties ar bagātiem lomiem. 1939.gadā Rīgas pašvaldība sāk celt jaunu, skaistu divstāvu pamatskolu no sarkaniem ķieģeļiem. Diemžēl skolas atklāšanas gods tiek padomju okupantiem.
Otrā pasaules kara laikā izbeidzas visas sabiedriskās aktivitātes. Pēc kara tiek atjaunojas ugunsdzēsēju biedrības darbība, bet nu jau kā Rīgas 9. Brīvprātīgo ugunsdzēsēju komanda. Turpinās arī dāmu komitejas organizētie kultūras pasākumi. Kultūras dzīvi Kundziņsalā uztur arī pamatskolas skolotāju kolektīvs. Visu skolas pasākumu organizēšanā aktīvi piedalās vietējo skolēnu vecāki ar radošiem priekšlikumiem, morālu un materiālu atbalstu. Arī bērnudārzs ir maza kultūras saliņa.
Sabiedriskais transport pāri Sarkandaugavai- kuģītis. 1959.gadā uzceļ tiltu pāri Sarkandaugavai, sākas automašīnu satiksme ar pilsētu, ievelk centrālo ūdensvadu. N.Hruščova valdība pieņem lēmumu likvidēt piemājas saimniecības pilsētā. Kundziņsaliešiem jāšķiras no saviem lopiem, kas nodrošināja iztiku ģimenei. 70-os gados sākās intensīva Kundziņsalas dabas pamatnes (pļavu un daļu dārzu) apbēršana ar smiltīm, kuras sūknēja no Daugavas, lai padziļinātu upes gultni tirdzniecības ostas konteineru kuģiem. Pusei saliņas iedzīvotājiem bija jāaizvācas no savām dzimtas mājām uz daudzdzīvokļu monstriem dažādos Rīgas jaunizceptos rajonos. Skaistie savrupmāju dārzi ar augļu kokiem, sakņu un puķu dobēm tika apbērti ar divus metrus biezu smilšu slāni. Dabīgie kanāliņi aizbērti. Laivas bija jālikvidē, peldēšanās iespējas izbeidzas.
Taču vēl šodien, Rīgas brīvostas teritorijā 4/6 no šiem smilšu klajumiem stāv neizmantoti- tajos aug kārkli un svilpo vējš. Kundziņsaliešiem vairs palikusi tikai 1/6 no brīnišķīgi skaistās Rīgas Venēcijas.
1978. gadā padomju Rīgas pašvaldība Kundziņsalas pamatskolas un bērnudārza izmantošanu vietējo un Sarkandaugavas bērnu izglītošanai uzskatīja par nelietderīgu un slēdza. Bērnudārzā iemitināja proftehnisko šuvēju skolu, skaistajā pamatskolā sāka mācīties proftehniskās celtnieku skolas audzēkņi. Kundziņsalas bērniem skola bija jāmeklē tālu prom no mājām.
90-o gadu sākumā Rīgas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības priekšnieks Leonīds Žuravļovs vēl dažus atlikušos BUB biedrus izdzen no biedrības nama un to pārdod kādai privātpersonai. Pats L.Žuravļovs izbeidz savu ugunsdzēsēja darbību. (2004.gadā viņš pa telefonu atbildēja: ”Dom prodan, i dokumenti v porjadki!”). Tā mūsu kultūras dzīve Kundziņsalā tika varmācīgi likvidēta.
Bērnudārza ēka, kas pēc savas arhitektūras izskatījās kā maza pils, palika neapsaimniekota un pamazām cilvēku un laikazoba iznīcināta pārvērtās par drupām. 1995. gadā sākās nākošais iznīcināšanas vilnis, jo Rīgas attīstības plānā 1995.-2005 .gadam bez iedzīvotāju informēšanas Kundziņsalas dzīvojamam rajonam tiek piešķirts mistiskais turpmākās izpētes statuss, kas aizliedz jebkuru celtniecības darbību. Tā rezultātā pazeminās nekustāmā īpašuma vērtība un pats īpašums tiek pakļauts laikazoba nesaudzīgai iedarbībai. 1997. gadā, nu jau brīvās Latvijas Rīgas Domes ierēdņi pasludina, ka kundziņsaliešu zemes īpašumi ar visām mājām bez kāda likumīga pamata, neinformējot īpašniekus, tiek iekļauti Rīgas Brīvostas teritorijā. Pateicoties atsevišķu kundziņsaliešu vairākus mēnešus neatlaidīgai rīcībai, ietekmējot pašvaldības ierēdņus, šī smalki izstrādātā afēra ar mūsu īpašumiem nenotika. Tas bija mūsu Kundziņsalas pamatiedzīvotāju pretošanās kustības par likumību un taisnību brīvā Latvijas Valstī aizsākums.
90-o gadu vidū Sarkandaugavā, 100m attālumā no daudzstāvu dzīvojamā rajona ar vairākiem tūkstošiem iedzīvotāju, bez sabiedriskas apspriešanas biznesmens Jūlijs Krūmiņš (Man-Tess) uzceļ sešas milzīgi lielas naftas produktu uzglabāšanas cisternas, kuras piepildīt brauc degvielas pārvadāšanas vilcienu sastāvi tikai dažus desmitus metru attālumā no daudzstāvu mājām. Īpašnieks nav nodrošinājis degvielas pārsūknēšanas laikā gaisa un zemes piesārņošanas ekoloģiskās aizsardzības prasības, tāpēc regulāri sākas gaisa piesārņošana Sarkandaugavas un Kundziņsalas dzīvojamos rajonos, kā rezultātā palielinās iedzīvotāju saslimšana ar elpošanas ceļu slimībām. Arī Sarkandaugavas upē bieži redzami eļļaini laukumi vairākus simtus kvadrātmetru lielumā.
2004.gada 15.janvārī tiek reģistrēta iedzīvotāju sabiedriska organizācija ”Kundziņsala” . Tās darbības mērķis un uzdevumi ir:
Ω apvienot un saliedēt Kundziņsalas iedzīvotājus,
Ω saglabāt, aizsargāt un atjaunot Kundziņsalas kultūrmantojumu,
Ω sadarbojoties ar vides aizsardzības organizācijām, novērst Daugavas un Baltijas jūras piesārņošanu ar naftas produktiem,
Ω pastāvēt par savām Latvijas Valsts Satversmē garantētajām tiesībām par privātīpašuma neaizskaramību un ekoloģiski tīru, drošu dzīves vidi.
Jaunajā Rīgas attīstības plānā 2006.-2018.gadam Kundziņsalas dzīvojamais rajons paredzēts iekļaut Rīgas brīvostas teritorijā. Tas noticis bez saskaņošanas ar Kundziņsalas zemes un māju privātīpašniekiem, pretēji viņu gribai.
Kundziņsalieši aktīvi piedalījās abos Rīgas plāna apspriešanas projektos.
Pirmajā reizē, janvārī, tika iesniegti 80 iedzīvotāju priekšlikumi par Kundziņsalas turpmāko attīstību kā kultūras, sporta un atpūtas vietu. Otrajā reizē, oktobrī, Rīgas Dome saņēma 253 kundziņsaliešu anketas ar tādiem pašiem priekšlikumiem.
Mūs atbalstīja arī vairāk kā 400 citos Rīgas rajonos dzīvojošie, savus priekšlikumus rakstot anketā ”Es plānoju Rīgu” un iesniedzot Rīgas Domē. Mēs 400 dažāda vecuma kundziņsalieši pastāvēsim par savām tiesībām dzīvot savā dzimtajā Kundziņsalā
2005.gada decembrī izdevniecībā “Valters un Rapa” izdod fotoalbumu “Kundziņsala”, kuru sastādīja kundziņsaliete māksliniece Ineta Berkmane, Andra Zeibota teksts.
2006.gada septembrī tiek apstiprinātas jaunās Rīgas brīvostas robežas, kurās tiek iekļauta visa Kundziņsala. Kundziņsalas dzīvojamais rajons atkal atgūst savu dzīvojamās apbūves statusu, tikai ar ierobežojumiem- atkarību no brīvostas privātu mantisku darījumu kārtojumos.
Indra Rubene